I’m awesome..! or not?
Šodien pēc eksāmena pie sevis nodomāju : I am awesome! Viss itkā lēnām sāk atgriezties normas robežās un dzīve sāk kļūt normāla, ar mācībām, darbībām un dzīvesprieku. Šķiet, ka labāku lietu attīstību nevarēja vien vēlēties – uzlaboju savus skolas apstākļus, uzlaboju un ik mirkli atjaunoju attiecības ar vislieliskāko no lieliskajām, man apkārt ir cilvēki, kas liek man smaidīt…
Taču…
Vienmēr ir kāds taču un to savu tagadējo es izpratu šodien… šajā visā “tiekšanās pēc pilnības” procesā, esmu pazaudējusi sevi un nezinu kā sevi atrast.
D.S.
Tu esi lieliska
Un tikai darot to, kas mums patīk, var atrast arī sevi. 
Jā, nu līdz tā patīkamā darīšanai jātiek galā ar parādiem līdz galam