Dziesma pasaka visu.
Antivalentīndienas ballīte ļoti valentīndienas stilā.
•Februāris 15, 2012 • KomentētJā. NU no laika gala esmu teikusi, ka man Valentīndienas nepatīk. Un tas šķiet nekad nemainīsies.
Kā uz sitienu, vakardien, atbilstoši savam garastāvoklim, saņēmu ielūgumu uz mazu mājas ballīti ar vīna degustāciju un jautrām sarunām. Ilgi nedomājot piekritu, jo aicinātājs bija cilvēks ar kuru nenoliedzami vienmēr pastāvējusi tāda kā dzirkstele (varbūt arī tikai seksuālā spriedze, taču tā ir). Vai tam pie vainas ir kopīgās intereses, mūzikas gaume, dzidri zilās acis un melnie mati, bet kaut kas šajā cilvēkā liekas labāks kā citos.
Vakars izvērtās burvīgs un daudz, daudz patīkamāks kā biju cerējusi 
Sākot ar daudz jo daudzajiem jokiem beidzot siltiem apskāvieniem, ieritināšanos blakus sajūtoties tik droši cik vien var justies un priekšlaicīgām Valentīndienas dāvaniņām Teikšu tieši un atklāti: Ir daudz labāk un foršāk, ja pārmaiņas pēc blakus ir puisis, kas saprot ko dara un tā ļoti…
Taču, arī šis vakars nelika man mainīt savu nostāju par Valentīndienu!
D.S.
Lutināt un tikt lutinātam.
•Februāris 6, 2012 • KomentētPienācis nu ir laiks nākamajam ierakstam.
Sen tāda nav bijis (laikam) 
Ceturtdien biju “Alā”. Foršs, jauks vakars ievilkās neparedzēti ilgi un mājas nokļuvu vien piektdienas pēcpusdienā, un ar ne uz ilgu laiku, jo priekšā bija treniņš pēc kura man ir noberzti ceļi. Taču ceturtdienas nakts notikumi un pavērsieni lika aizdomāties par cilvēkiem un par to kā mēs pamanām otru tikai tad, kad tas mums kļūst nesasniedzams. Vai otrs variants… mēs visu labāko pamanam tikai tad, kad ir jau par vēlu. Lai nu kā, es daudz pārdomāju Armanda vārdus tovakar un sapratu, ka viņam ir taisnība un man daudz kas ir jāpārsver un jāizsver savās darbībās.
Tad nu pie manis ciemos bija atbraucis Artis, tā uz īsu laiku, bet nu forši pasēdējām un nākamā dienā centos palutināt ciemiņu ar pašgatavotām pusdienām (pašai jau nu ļoti garšoja, kaut taisot ēst jau ēstgriba pazuda)… Pa šo īso laiku sapratu, cik patiesībā laiks ir nereāli nenozīmīga vērtība un ātri paskrien. Apkārt bija jau gandrīz trīs gadi kopš bijām tikušies. Un tomēr te nu mēs bijām, tie paši kas toreiz. Tādi paši.
Un tad ašā ideja, par cik esmu nedaudz apslimusi, atbraucu ciemos pie mammas, jo lekcijas tāpat beigušās, ir tak sevi ar nedaudz jāļauj palutināt.
D.S. Liriskām noskaņām, kādās es esmu pēc nedēļas nogales
•Janvāris 28, 2012 • Komentēt
Man ļoti ļoti nepatīk, ja man cilvēks sagroza galvu un pats to neapzinās.
Vienkārši šādos brīžos gribas izolēties.
Lūdzu, lūdzu vai nu liec mani mierā, vai saki kas un kā.
Prieciņi.
•Janvāris 26, 2012 • Komentēt1) Šodien katedrā beidzot sekmju izraksta tabula bija pilnīga. Man tagad nav neviena parāda – arī oficiāli!
2) Bakalaura darba konsultācija paredzēto 15min vietā ilga 1.5h, tika izrunātas visas šobrīd nozīmīgākās lietas un varu kapitāli iesākt empīrisko daļu.
3) Foršs cilvēks atgriežas no UK sestdien un pavisam.
4) Man būs jauns tattoo. Konkrētāk, tiks papildināts manējais esošais. (1.gekons jau esošais tattoo, pārējie koncepts turpinājumam, kas saprotams būs precīzāks.) 
5) Ārā saulains laiks.
6) Vakar uztaisīju ģenerālo tīrīšanu istabā un viss ir sasodīti kārtigs pašlaik.
D.S.
Vakardienas smiekliņš.
•Janvāris 21, 2012 • KomentētVakar man uzdeva jautājumu – Kas, tavuprāt, jādara, lai saturētu kopā Latvijas valsts pamatus?
Uz ko es tikpat vienkārši atbildēju – Jāizmanto kvalitatīvs cements.
Kāds jautājums, tāda atbilde Tā lūk!
Nostaļģijās un tādos mēslos.
•Janvāris 19, 2012 • KomentētDaudz kas iekrājies ko teikt īsā laika posmā. Nu tad no visa pa bišķim.
1. Šodien palasījos kāda cilvēka virtuālo dienasgrāmatu un izdomāju, ka vēlos padalīties ar vienu no ierakstiem. Cerams plaģiātu nepiesies.
Sirds ir novalkāta tāpat kā sudraba galvaskauss pie ķēdītes, kas guļ kaut kur dziļi atvilknē, nemaz nerunājot par grezni mežģīņainām apakšveļām, nodedzināta tāpat kā smaržīgās sveces, ar kafijas aromātu, līdz pat pamatam, līdzi piemetot vēl visas citas smaržas, nomesta kā unikāli oriģinālie japāņu irbulīši pie netīrām dakšām nevērībā, noraidīta kā ozolkoka molberts, kurš ir palicis absolūti neskarts, bez pieskārieniem, novītusi kā desmitiem puķu, kas sagulst kaltētas uz palodzēm vai atkritumu konteineros, neatvērta kā dziļdomīgi bagātinoša grāmata ar nelielu, taču intriģējošu lapušu skaitu un personīgi intīmu ierakstu…
Taču vēl kaut kas ir, vēl kaut kas paliek- skaita laiku- sitot ritmu… Laikam, pateiktais iededzināts atmiņā paliek, atmiņā skaita. Par spīti iededzinājuma zīmogam- visu skaisto skaita. Un tāds arī atliek, par spīti visiem atlikumiem, ar pluss vai mīnuss zīmēm. Es prātoju- ar kādām super vai moment līmēm- draudzējas mans atlikums.
Gribot negribot apskatījos uz pašas rotu lādīti, kur jau daļa lietu nolietojušās un stāv nevajadzīgas malā. Tikai nevar īsti saprast, kādēļ vēl nav izmestas. Atmiņas, žēl? Nezinu, daļai noteikti, bet otra puse? Ar cilvēkiem un mantām ir tā, ka tie dalās tajos, kas nepatur un tajos kas patur. Un varbūt paturēt ne vienmēr ir labāk. Ir jālaiž, jālaiž līdz ir palaists pa visam.
Pēc Jaungada viss tā vien šķiet sāka soļot uz labo pusi, pozitīva domāšana un viss tas crap darbojas. Un tomēr atkal un atkal nokļūstu šajā vāveres ritenī no kura nezinu kā izkļūt. Un tam visam ir atlikusi vien šī nakts. VIENA maza un citiem tik nenozīmīga nakts. Bet es izturēšu. Jo ja izturēju jau tik daudz, tad grēks atkāpties tagad!
2. Tātad kas notiek ar manu universitāti? Pavisam vienkārši, es divu nedēļu laikā biju supermens un esmu izlabojusi visu ko vien vajadzēja izlabot, atlikusi vien eseja, ko uzrakstīt šodien. Un tad jau ieejam nākamā fāzē –> negulētas naktis bakalauru rakstot ar šādām acīm O-O. Bet tas viss ir tā vērts. Ikdienas mokas ir tādēļ, lai gūtu lielāku gandarījumu, kad darbs ir pabeigts. Domāšu pozitīvi un cerēšu, ka dzīve man sprunguļus spieķos nemetīs
3. Nopietni apsveru aizbraukšanu. Ir tikai daži saules stariņi, kas mani šeit pietur. Pie šī punkta jāmin, ka katedras sekretāre neko nesaprot no EBD iespējām un Spānija viņai asociējas tikai ar zemeņu lasītājiem. Bet es? Es nevaru sagaidīt, dzīves turpmāko norisi, gribas ātrāk jo ātrāk izpētīt, attīstīt un zīmēt savu pasauli visās iespējamās krāsās. Ļoti gaidu septembri.
4. Man rīt ir darba pārrunas. Turiet īkšķus, arī kājām.
5. Pēdējā laikā man ir dalītas sajūtas. Man ir iekritis acīs kas tāds, ko nedrīkstu. Bet gribas. Ļoti. Bet par to kušššš.. Jo kā zināms mēs nevaram iegūt visu, tādēļ jāķer to, ko var.
D.S. Septembra un nostaļģijas noskaņās
***
•Janvāris 17, 2012 • KomentētŠodien ir trakākā diena visos 4 manos studiju gados.
Ja pārdzīvošu šo, gan jau arī bakalauru aizstāvēšu. Galvenais ir ticēt sev.
Pēdējā laikā aizvien biežāk šķiet, ka pastāv kaut kāds noteikts dzīves plāns katram no mums, *per aspera ad astra* stilā. Jo vairāk mana dzīve ripo pa kalnu leja, jo vairāk tā ceļas augšup vēlāk. Vienīgā atšķirība, ka celšanās process nenotiek, ja izmisīgi cīnies pret notiekošo. Ir jāspēj pieņemt to, kas ar tevi notiek un cerēt uz labāko.
Mana dzīve pirms jaungada gāja tik tiešām pa burbuli, taču ticība sev un saviem spēkiem, vēlme augt un attīstīties, ir radījusi man tādu kā otro iespēju, ko es garām nelaidīšu (jo galu galā nelaid tak garām tramvaju, kurš tev ir pa ceļam, ja par biļeti ir samaksāts?)
Man ir prieks, ka tomēr izkustējos, jo tas man lika satikt cilvēku, ar ko varu brīvi runāt par visu un vienmēr. Tāds kā soulmate. Nav tā, ka nepietiek ar manām mīļajām Sintu, Agati, Montu un Martu, bet ir jauki, ja ir arī kādi cilvēki ar ko runāt par neko un tas tomēr būs par kaut ko. Kaut vienkārši runājot par kopīgo, bet tik ļoti atšķirīgo mūzikas gaumi, par attiecībām, mīļākiem ēdieniem, profila bildēm, ģitāras mācīšanos vai vienkārši smejoties par to, cik smieklīgi rakstās kāds no vārdiem.
Positive thinking works!
•Janvāris 12, 2012 • KomentētTu vai izdarīt jebko ko vēlies.
Tas ir mans šodienas moto.
Protams ir lietas, kas man vēl nav izdarītas, taču ja tiku galā ar ŠO? Tad viss ir iespējams, galvenais ir ticēt sev un saviem spēkiem!
Bet nu, maza dienas snauda un jau ķeros klāt kursa darba prezentācijai!
D.S.
How to stay creative?
•Janvāris 8, 2012 • Komentēt
http://vimeo.com/24302498 29 simple steps
Pēdējie komentāri